Datu centrs ir fiziska telpa vai telpu kopums, kas īpaši paredzēts liela apjoma informācijas glabāšanai un apstrādei. Datu centriem ir būtiska nozīme datu uzticamības, drošības un pieejamības nodrošināšanā – no mazām serveru telpām līdz milzīgiem datu centriem.
Datu centra galvenā funkcija ir nodrošināt netraucētu informācijas sistēmu darbību. Tas tiek panākts ar specializētu iekārtu palīdzību, kas ietver serverus, komutatorus, maršrutētājus un citas ierīces. Lielākajā daļā mūsdienu datu centru ir arī automatizācijas un uzraudzības sistēmas, kas ļauj efektīvi pārvaldīt resursus un savlaicīgi reaģēt uz iespējamām problēmām.
Pieaugot datu apjomiem un apstrādes prasībām, datu centri mūsdienu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgi. Tie ir ne tikai tehniski centri, bet arī stratēģiski aktīvi, kas palīdz organizācijām uzglabāt, analizēt un izmantot datus, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
Kā darbojas datu centri?
Datu centru darbs ir sadalīts vairākos galvenajos posmos. Pirmais ir datu glabāšana. Šeit atrodas serveri, kas saņem, apstrādā un glabā milzīgus informācijas apjomus. Tas var būt viss, sākot no e-pastiem līdz datubāzēm, no fotogrāfijām līdz videoklipiem.
Otrkārt, par šo datu apstrādi ir atbildīgi datu centri. Tie veic dažādas darbības, piemēram, aprēķinus, analīzi un informācijas pārveidošanu lietotājam saprotamā formā. Piemēram, kad mēs kaut ko meklējam internetā, datu centri veic sarežģītus meklēšanas procesus un pēc dažām sekundēm parāda rezultātus.
Visbeidzot, trešais posms ir datu pārraide. Datu centri nosūta informāciju atpakaļ lietotājam, izmantojot internetu. Tas notiek nekavējoties, pateicoties tīkla savienojumu lielajam joslas platumam un optimizētajiem datu pārsūtīšanas procesiem.
Tādējādi datu centriem ir būtiska nozīme mūsdienu interneta darbībā, jo tie nodrošina ātru, uzticamu un drošu datu apstrādi un pārraidi. Tie ir neredzamas, bet ļoti svarīgas digitālās pasaules daļas, kas ļauj mums izmantot visas informācijas laikmeta priekšrocības.
Datu centru veidi
Datu apstrādes pasaulē datu centru veidošanai ir ļoti dažādas pieejas, kas pielāgotas dažādiem uzņēmējdarbības mērķiem un vajadzībām. Katram veidam ir savas īpatnības, priekšrocības un trūkumi, tāpēc pareizā varianta izvēle var būt jūsu uzņēmuma panākumu atslēga.
Pirmais veids – korporatīvie datu centri, kas pazīstami arī kā vietējie datu centri – ietver visas IT infrastruktūras izvietošanu uzņēmuma telpās. Šī iespēja nodrošina uzņēmumam lielāku datu un drošības kontroli, kas ir īpaši svarīgi pasaulē, kurā ir spēkā tādi stingri noteikumi kā GDPR vai HIPAA. Tomēr šī pieeja prasa ievērojamas pūles un izmaksas infrastruktūras izvietošanai un uzturēšanai.
Otrs veids ir publiskie mākoņdatu centri. Tie nodrošina resursus koplietošanai klientiem, izmantojot internetu. Šī pieeja ļauj efektīvi izmantot resursus, samazinot infrastruktūras izmaksas. Lielie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, AWS vai Microsoft Azure, pārvalda hipermēroga centrus visā pasaulē, kas nodrošina ātru piekļuvi un augstu pieejamību.
Trešais veids ir pārvaldītie un izvietošanas centri, kas paredzēti organizācijām, kurām nav iespēju vai vēlmes uzturēt savu infrastruktūru. Pārvaldītā datu centrā uzņēmums nomā serverus un iekārtas, bet pakalpojumu sniedzējs nodrošina to administrēšanu. Kolokācijas centrā uzņēmumam pieder sava infrastruktūra, bet tas īrē telpas, kur to izvietot.
Izvēloties datu centra veidu, uzņēmumiem ir jāņem vērā savas vajadzības pēc drošības, pieejamības, izmaksām un mērogojamības. Dažkārt dažādu veidu kombinācija var būt labākais risinājums, kas atbilst visām prasībām.
Datu centra komponenti
Datu centra komponentiem ir svarīga loma informācijas sistēmu vienmērīgas un efektīvas darbības nodrošināšanā. Šie elementi veido pamatu lielu datu apjomu apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai mūsdienu organizācijās.
Serveri ir jebkura datu centra sirds . Tie var būt gan aparatūra, gan programmatūra, kas nodrošina informācijas apstrādei nepieciešamo funkcionalitāti. Tie ir izvietoti īpašās serveru statnēs un nodrošina datu pieejamību datoriem, izmantojot tīklu.
Tīkla iekārtas ir atbildīgas par datu efektīvu pārraidi un apstrādi. Tas ietver dažādus komutācijas, maršrutēšanas un slodzes līdzsvarošanas rīkus, kas optimizē tīkla veiktspēju un nodrošina tīkla drošību.
Datu glabāšana datu centrā ir vieta, kur tiek glabāti un apstrādāti visi dati un lietojumprogrammas. To veido dažādas tehnoloģijas, programmatūra un ierīces, kas nodrošina drošu informācijas glabāšanu un piekļuvi tai.
Datu centru darbībā būtiska nozīme ir programmatūrai . Tā ietver dažādas lietojumprogrammas un procedūras, kas nodrošina visas informācijas sistēmas efektīvu darbību.
Kabeļu infrastruktūra ir neatņemama datu centru sastāvdaļa, kas nodrošina elektroenerģijas un datu pārraidi. Pareiza šo sistēmu pārvaldība ir ļoti svarīga, lai novērstu iespējamās problēmas un saglabātu darbības nepārtrauktību.
Energoapgādes infrastruktūra ietver visus nepieciešamos elementus, kas nodrošina IT iekārtu barošanu. Tai ir dublēta elektroapgāde, lai nodrošinātu nepārtrauktu sistēmas darbību pat ārkārtas situācijās.
Dzesēšanas infrastruktūrai ir svarīga nozīme optimālas temperatūras uzturēšanā ēkā un iekārtu pārkaršanas novēršanā. Tā ietver dažādas gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas sistēmas, kas nodrošina visas infrastruktūras stabilu darbību.
Fiziskā drošība ir jebkura datu centra neatņemama sastāvdaļa. Tā ietver dažādus pasākumus, piemēram, signalizāciju, elektroniskās slēdzenes un biometriskos skenerus, lai aizsargātu informāciju un aktīvus no nesankcionētas piekļuves.
Datu centru attīstība
Datu centru attīstība ir bijusi ievērojama, un gadu gaitā tie ir būtiski pārveidoti, lai atbilstu arvien pieaugošajām mūsdienu tehnoloģiju prasībām. Datu centru ceļš no pieticīgiem pirmsākumiem līdz plašām, modernām iekārtām atspoguļo straujo tehnoloģiju attīstības tempu un pieaugošo atkarību no digitālās infrastruktūras.
Datu centri to pirmsākumos bija salīdzinoši vienkārši, bieži vien tie sastāvēja no dažiem serveriem, kas bija izvietoti vienkāršās telpās. Šajās elementārajās iekārtās galvenokārt tika glabāti un apstrādāti dati salīdzinoši nelielām operācijām. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot ģenerēto datu apjomam, ir kļuvusi acīmredzama nepieciešamība pēc sarežģītākas infrastruktūras.
Nākamais datu centru attīstības posms bija pāreja uz lielākām, centralizētākām telpām, kas spēj apstrādāt milzīgas darba slodzes. Šie datu centri tika aprīkoti ar modernām tīkla iespējām, stingriem drošības pasākumiem un dublētām sistēmām, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību. Šajā periodā liela nozīme bija arī virtualizācijai, kas ļāva efektīvi sadalīt resursus un uzlabot mērogojamību.
Attīstoties digitālajai videi, attīstījās arī datu centri. Mākoņdatošanas parādīšanās ieviesa jaunu paradigmu, kas ļāva organizācijām izmantot infrastruktūru ārpus vietnes datu glabāšanai, apstrādei un citiem skaitļošanas uzdevumiem. Tas iezīmē būtisku atkāpšanos no tradicionālajiem datu centru modeļiem, piedāvājot vēl nebijušu elastību, mērogojamību un rentabilitāti.
Pēdējos gados datu centros tiek ieviestas progresīvas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un progresīvā skaitļošana. Šīs inovācijas ir vēl vairāk optimizējušas veiktspēju, uzlabojušas drošību un nodrošinājušas reāllaika datu apstrādi tīkla malā. Turklāt ilgtspējība ir kļuvusi par vienu no galvenajām jomām, kas veicina centienus samazināt enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, ieviešot atjaunojamos enerģijas avotus un efektīvus dzesēšanas risinājumus.
Raugoties nākotnē, datu centru attīstība neapstājas. Jaunās tehnoloģijas, piemēram, kvantu skaitļošana, 5G tīkli un lietiskais internets (IoT), sola kārtējo revolūciju datu centru infrastruktūrā, ievadot vēl nebijušu savienojamības, inteliģences un efektivitātes ēru. Tā kā digitālā revolūcija turpina mainīt mūsu pasauli, datu centri arī turpmāk būs tās priekšplānā, atbalstot tehnoloģijas, kas veicina inovācijas un progresu.
Datu centru infrastruktūra
Veidojot datu centra infrastruktūru, katrs posms ir ļoti svarīgs. Vispirms rūpīgi jāizanalizē sava uzņēmuma vajadzības un paredzamās darba slodzes. Tas palīdz izveidot sistēmu, kas būs gatava apmierināt uzņēmuma vajadzības arī ilgtermiņā.
Kad esat apzinājis savas vajadzības, rūpīgi apsveriet datu centra atrašanās vietu. Ir svarīgi ņemt vērā tādus faktorus kā piekļuve elektroenerģijai, tīkla savienojamība un aizsardzības pakāpe pret apdraudējumiem. Pareizas atrašanās vietas izvēle var ievērojami palielināt sistēmas efektivitāti un uzticamību.
Tālāk seko fiziskās infrastruktūras plānošana, tostarp iekārtu izvietojums, dzesēšana un elektroapgāde. Ir svarīgi apsvērt mērogojamības vajadzības un jaudas dublēšanu, lai nodrošinātu datu centra darbību.
Sistēmas arhitektūra ir vēl viens svarīgs aspekts. Rūpīgi jāapsver serveru izvietojums, tīkla aprīkojuma izvēle un uzraudzības un pārvaldības sistēmas izveide. Tas palīdzēs nodrošināt sistēmas efektīvu darbību un novērst iespējamās problēmas nākotnē.
Lai panāktu veiksmīgu rezultātu, visi šie posmi prasa rūpību un zināšanas. Datu centra infrastruktūra ir ne tikai tehnisks uzdevums, bet arī stratēģisks lēmums, kas ietekmē visu uzņēmuma darbību.
Datu centru projektēšana un arhitektūra
Informācijas tehnoloģiju pasaulē datu centru projektēšana un arhitektūra ir svarīgs uzdevums, lai nodrošinātu infrastruktūras efektivitāti un uzticamību. Šo centru stratēģiskai plānošanai ir nepieciešama padziļināta vajadzību, tehnoloģiju prasību un nākotnes tendenču analīze.
Viena no galvenajām tendencēm 2024. gadā ir pieaugošā interese par mobilajiem datu centriem, kas veidoti jūras konteineru veidā. Tas paver jaunas iespējas palielināt mobilitāti un infrastruktūras izvietošanas ātrumu. Tomēr izvēle starp tradicionālajiem un mobilajiem centriem būtu jāizdara, ņemot vērā konkrētā projekta konkrētās vajadzības un tā mērogu.
Izstrādājot datu centra arhitektūru, jāņem vērā ne tikai pašreizējās prasības, bet arī prognozētais datu pieaugums un tehnoloģiju attīstība. Attiecīgi rūpīgi jāplāno infrastruktūras jauda, dzesēšana, drošība un mērogojamība.
Turklāt datu centru projektēšanā aizvien svarīgāki kļūst efektīvs enerģijas patēriņš un ietekmes uz vidi samazināšana. Energoefektīvu tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo enerģijas avotu ieviešana palīdz samazināt izmaksas un palielināt infrastruktūras ilgtspēju.
Datu centra elektroapgādes un dzesēšanas sistēmas
Runājot par datu centriem, mēs bieži pievēršam uzmanību to apjomam, bet tikai retais domā par to, kā tie darbojas iekšpusē. Zem šo iespaidīgo struktūru pārsega atrodas sarežģītas sistēmas, kas nodrošina enerģiju un dzesēšanu, lai nodrošinātu iekārtu uzticamu darbību.
Attiecībā uz elektroapgādi tiek izmantoti lieli UPS (nepārtrauktas barošanas avoti), lai nodrošinātu pastāvīgu strāvu tīkla traucējumu gadījumā. Izmanto arī dīzeļģeneratorus, kas automātiski ieslēdzas tīkla darbības pārtraukuma gadījumā. Tas nodrošina, ka elektroenerģija vienmēr ir pieejama pat visekstrēmākajās situācijās.
Attiecībā uz dzesēšanu galvenā sistēma ir ūdens dzesētāji. Tie ir atbildīgi par serveru un citu iekārtu radītā siltuma atvadīšanu. Čilleri izmanto ūdeni, lai atdzesētu gaisu, kas pēc tam cirkulē serveru telpās. Turklāt optimālas temperatūras uzturēšanai var izmantot arī gaisa kondicionēšanas un saldēšanas sistēmas.
Datu centri ir īsti inženiertehniskie brīnumi, kam nepieciešamas augsta līmeņa zināšanas un tehniskais aprīkojums, lai nodrošinātu liela datu apjoma uzticamu darbību.
Datu centra tīkla infrastruktūra
Padziļināti iepazīstot datu centru pasauli, tīkla infrastruktūra kļūst par būtisku pamatu, uz kura balstās visi pārējie procesi. Šīs infrastruktūras efektīvas un uzticamas darbības nodrošināšana ir uzdevums, kas prasa nepārtrauktu uzlabošanu un uzmanību detaļām.
Datu centrā tiek izmantotas dažādas tīkla ierīces, tostarp komutatori, maršrutētāji un ugunsmūri. Komutatori ir atbildīgi par datu pārsūtīšanu centrā, nodrošinot ātrus un uzticamus savienojumus starp serveriem un citām iekārtām. Maršrutētāji ir atbildīgi par datu maršrutēšanu starp dažādiem tīkliem, kas var ietvert datu centra iekšējos tīklus, interneta savienojumus un ārējos tīklus. Ugunsmūri tiek izmantoti, lai nodrošinātu tīkla drošību, piekļuves kontroli un datplūsmas filtrēšanu.
Paralēli datu centrā tiek izmantotas arī tīkla virtualizācijas tehnoloģijas. Tās ļauj optimizēt tīkla resursu izmantošanu, nodrošinot elastību un efektivitāti. Tādi paņēmieni kā tīkla sadalīšana virtuālos segmentos (VLAN) un virtuālo tīkla funkciju (VNF) izmantošana ļauj pielāgot tīkla infrastruktūru konkrētām vajadzībām un uzdevumiem.
Viena no galvenajām datu centru tīkla infrastruktūras prasībām ir mērogojamība. Sistēmām jābūt gatavām paplašināšanai, lai tās varētu pielāgoties pieaugošiem datu apjomiem un apstrādes ātruma prasībām. Tāpēc datu centra tīkla arhitektūra bieži vien ir balstīta uz tehnoloģijām, kas atbalsta horizontālo mērogošanu, piemēram, vienkāršotu serveru piekļuves tīklu(Leaf-Spine vai Clos topoloģija).
Tas viss liecina, ka datu centra tīkla infrastruktūra ir sarežģīta un plaša sistēma, kas prasa pastāvīgus uzlabojumus un pārvaldību, lai nodrošinātu datu centra efektīvu darbību.
Datu glabāšanas tehnoloģijas datu centrā
Apsverot datu glabāšanas tehnoloģijas datu centros, ir vērts pievērst uzmanību dažādajām metodēm, ko izmanto, lai nodrošinātu efektivitāti, uzticamību un mērogojamību.
Viena no galvenajām sastāvdaļām ir glabāšanas sistēmas, kuru pamatā ir cietie diski (HDD) un cietvielu diski (SSD). Šīs sistēmas nodrošina ātru piekļuvi datiem un uzticamu glabāšanu. Cietos diskus izmanto lielas ietilpības masveida datu glabāšanai, savukārt SSD nodrošina ātrdarbīgu piekļuvi datiem, jo īpaši kritiskās lietojumprogrammās, kur ātrums ir ļoti svarīgs.
Lai katastrofas gadījumā nodrošinātu kļūdu toleranci un datu atjaunošanu, tiek izmantotas dažādas dublēšanas tehnoloģijas, piemēram, RAID(Redundant Array of Independent Disks). RAID ļauj dublēt datus vairākos diskos, kas nodrošina aizsardzību pret datu zudumu viena diska atteices gadījumā.
Mūsdienīgāka pieeja ir izmantot mākoņdatu glabāšanas sistēmas. Tas nodrošina lielāku mērogojamību un datu pieejamību, kā arī samazina aparatūras un uzturēšanas izmaksas. Mākoņrisinājumi nodrošina arī automātisku datu dublēšanu un atjaunošanu, tāpēc tie ir ideāli piemēroti mūsdienīgiem datu centriem.
Turklāt datu centros tiek izmantotas datuuzglabāšanas un datu analīzes tehnoloģijas, lai optimizētu darbu ar lieliem datu apjomiem. Šīs tehnoloģijas ļauj efektīvi apkopot, uzglabāt un analizēt lielus datu apjomus, kas palīdz veikt visaptverošu analīzi un pieņemt uz tiem balstītus lēmumus.
Datu glabāšanas tehnoloģijas datu centros pastāvīgi attīstās, lai nodrošinātu augstu datu apstrādes un glabāšanas efektivitāti, uzticamību un mērogojamību.
Datu centra drošības pasākumi
Drošības nodrošināšana datu centros ir ļoti svarīgs uzdevums jebkuram uzņēmumam vai organizācijai, kas strādā ar lielu datu apjomu. Saskaņā ar manām zināšanām IT jomā šī uzdevuma risināšana ietver vairākas stratēģijas un pasākumus, lai novērstu iespējamos draudus un nodrošinātu datu drošību.
Viens no svarīgākajiem elementiem ir modernu aizsardzības pret ielaušanos sistēmu izmantošana. Tas ietver ugunsmūru, integrētu ielaušanās atklāšanas un novēršanas sistēmu (IDS/IPS) un piekļuves kontroles sistēmu izmantošanu. Šie pasākumi palīdz atklāt un bloķēt nevēlamas darbības tīklā, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību.
Turklāt fiziska piekļuve iekārtām ir svarīga datu centra drošības sastāvdaļa. Kontrolēta piekļuve serveru telpām, izmantojot biometriskās sistēmas vai piekļuves kartes, ir efektīvs veids, kā novērst nesankcionētu iekļūšanu.
Cisco Systems kā vadošais datu centru tehnoloģiju nodrošinātājs izmanto plašu drošības aprīkojuma klāstu. Tas ietver Cisco ASA (Adaptive Security Appliance) ugunsmūrus, Cisco Firepower integrētos drošības risinājumus un piekļuves kontroles ierīces, piemēram, Cisco Identity Services Engine (ISE).
Efektīvi drošības pasākumi datu centrā ir svarīga organizācijas informācijas drošības pārvaldības daļa. To savlaicīga īstenošana palīdz nodrošināt datu aizsardzību un izvairīties no iespējamiem apdraudējumiem.
Datu centru pārvaldība un uzturēšana
Savā darbā izmantoju dažādus rīkus un tehnoloģijas, lai nodrošinātu datu centru efektīvu darbību. Pirmkārt, es izmantoju tādas uzraudzības sistēmas kā Nagios vai Zabbix, lai pastāvīgi uzraudzītu iekārtu, tīkla un programmatūras stāvokli. Tas man ļauj laikus atklāt jebkādas anomālijas un problēmas, nodrošinot infrastruktūras uzticamu darbību.
Turklāt es izmantoju konfigurācijas pārvaldības rīkus, piemēram, Ansible vai Puppet, lai automatizētu ikdienas uzdevumus. Tie ievērojami atvieglo aparatūras konfigurēšanas un izmaiņu ieviešanas procesu, palīdzot palielināt produktivitāti un samazināt kļūdu risku.
Lai risinātu problēmas un veiktu plānoto apkopi, es ievēroju uz notikumiem balstītas pārvaldības metodoloģijas, piemēram, ITIL vai DevOps. Tas ļauj strukturēt mūsu darba procesus, ievērojot labāko praksi un nodrošinot to sistemātiskumu un konsekvenci.
Lai nodrošinātu datu drošību un pakalpojumu uzticamību , izmantoju dažādas dublēšanas tehnoloģijas, sākot no regulāra dublēšanas veikšanas līdz dublētu datu apstrādes centru (DR centru) izmantošanai. Tas nodrošina datu aizsardzību un pieejamību neparedzētās situācijās vai negadījumos.
Datu centrupabeigšana
Es ceru, ka pēc šī raksta izlasīšanas jūs labāk sapratīsiet, cik svarīga ir datu centru loma mūsu digitālajā pasaulē. Tomēr tā ir tikai daļa no visām zināšanām, kas saistītas ar IT infrastruktūru un tehnoloģijām.
Aicinu jūs iepazīties ar citiem mūsu portāla materiāliem, kuros mēs padziļināti aplūkojam tehnoloģiju attīstību, inovācijas datu apstrādē un citus interesantus informācijas pasaules aspektus.
Neaizmirstiet dalīties ar mums savos iespaidos un viedokļos! Jūsu atsauksmes palīdzēs mums radīt jums vēl interesantākus un noderīgākus materiālus.
- Kas ir diska vieta?
- Kas ir vadības panelis?
- Kas ir žurnāla faili
- Kā pārbaudīt vietnes domēnu
- Kā iegādāties tīmekļa vietnes domēnu
Paldies par jūsu interesi par mūsu publikācijām, un mēs gaidām jūs ar jaunām interesantām tēmām mūsu portālā!
Biežāk uzdotie jautājumi par datu centriem
Datu centrs ir specializēta infrastruktūra, kas paredzēta liela apjoma informācijas glabāšanai, apstrādei un pārvaldīšanai.
Datu centra galvenā funkcija ir nodrošināt informācijas sistēmu raitu darbību, datu apstrādi, kā arī to drošību un pieejamību.
Datu centros var apstrādāt dažāda veida datus, tostarp korporatīvo informāciju (finanšu datus, klientu datus), datus no lietu interneta (IoT) sensoriem, medicīniskos datus, multivides saturu utt.
Datu centra komponenti var būt serveru aparatūra, glabāšanas sistēmas, tīkla iekārtas, datu pārvaldības un drošības programmatūra, automatizācijas un uzraudzības sistēmas.
Uzņēmumi iegūst efektīvāku datu pārvaldību, nodrošina datu drošību un pieejamību, izmanto analītiskus rīkus, lai no datiem iegūtu vērtīgu informāciju, un palielina informācijas vajadzības.
Izaicinājumi var būt saistīti ar augstām aparatūras un atbalsta izmaksām, datu drošības jautājumiem, energoapgādes un vides problēmām, kā arī augstu pieejamību.
Mākoņtehnoloģijas ļauj daļu vai visu datu apstrādes infrastruktūru pārcelt uz mākoņiem, kas var samazināt nepieciešamību pēc saviem datu centriem, kā arī nodrošināt lielāku elastību un mērogojamību.
Drošības pasākumi var ietvert fizisku piekļuvi telpām, datu šifrēšanu, aizsardzību pret ielaušanos, datu dublēšanas sistēmas un citus.
Globalizācija palielina vajadzību pēc izkliedētiem datu centriem, kas var nodrošināt informācijas apstrādi uzņēmumiem un lietotājiem dažādās pasaules daļās.
Datu centri nodrošina platformu jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un lielo datu analītikas, izstrādei un ieviešanai, kas veicina inovācijas daudzās nozarēs, sākot no medicīnas un beidzot ar automobiļu rūpniecību.
