Domēni tika izgudroti, lai atvieglotu tīmekļa vietņu atrašanu globālajā tīmeklī. Agrāk bija jāatceras IP adrese – 4 skaitļu virkne, kas atdalīta ar punktiem. Šī adrese norāda uz serveri, kurā atrodas resurss. Atmiņā var saglabāt vairākus no šiem numuriem, bet, kad šādu adrešu skaits sasniedz vairākus desmitus, rodas apjukums. Izveidosim analoģiju. Tikai nedaudzi cilvēki zina tālruņa numurus no galvas, tie vienkārši tiek pievienoti tālruņa atmiņā un tiem tiek dots nosaukums.

Kāda ir atšķirība starp hostingu un domēnu

Hostings ir tīmekļa vietnes fiziskā atrašanās vieta. Tīmekļa vietni var izvietot mājas datorā, taču kvalitatīvai un uzticamai mitināšanai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par tīmekļa vietņu administrēšanu. Tāpēc labākais risinājums ir iegādāties hostingu no hostinga uzņēmuma.

Domēns ir vietnes adrese, ko apmeklētāji ieraksta, piekļūstot vietnei. Domēns ir nepieciešams, lai atšķirtu tīmekļa vietnes. Pat tad, ja cilvēks neievada jūsu projekta adresi pārlūkprogrammā, bet nokļūst vietnē no meklētājprogrammas, arī meklētājprogrammām ir nepieciešams kaut kādā veidā atšķirt vietnes.

Domēnu nosaukumu veidi

Domēna pirmais līmenis. Cits nosaukums ir augstākais līmenis. Pirmā līmeņa domēns ir nosaukuma sastāvdaļa, kas atrodas pa kreisi no pēdējā punkta. Reģistrējot domēnu, jūs nevarat izdomāt savu pirmā līmeņa domēnu. Jūs varat izvēlēties tikai no reģistratūru piedāvātajiem domēniem.

Otrais. Otrais nosaukums ir primārais vai vecākais nosaukums. Otrā līmeņa domēns ir tā nosaukuma sastāvdaļa, kas atrodas pa kreisi no pēdējā punkta. Google ir nosaukuma google.com otrā līmeņa domēns. Dažās valstīs reģistratori izmanto otrā līmeņa domēnus kā alternatīvu augstākā līmeņa domēniem. Piemēram,.ac.uk un .co.uk.

Trešais. Vai citādi – apakšdomēna vai apakšdomēna. Trešā līmeņa domēns ir nosaukuma daļa, kas atrodas pa kreisi no priekšpēdējā punkta. Apakšdomēni ir nepieciešami, ja nepieciešams piešķirt unikālu adresi dažādām tīmekļa vietnes kategorijām. Piemēram, domēns google.co.uk, kura trešā līmeņa domēns ir google.

Kādi ir domēni

Vispārīgās jomas apzīmē konkrētu darbības jomu. Piemēram, .com ir domēns komerciālām organizācijām, .org – bezpeļņas organizācijām, bet .edu – izglītības organizācijām. Pakāpeniski .com domēni kļuva tik populāri, ka tos sāka izmantot ne tikai komercsabiedrības. Nav aizlieguma reģistrēt .com domēnus, pat ja persona nav saistīta ar komercdarbību. Vispārējiem domēniem ir raksturīga vienkārša reģistrācija. Tos var reģistrēt ikviens, un nav nepieciešami nekādi dokumenti. Pašlaik ir vairāk nekā tūkstotis augstākā līmeņa domēnu.

Nacionālie domēni ir pirmā līmeņa domēni, kas paredzēti konkrētām valstīm. Parasti valsts pirmā līmeņa domēniem izmanto divu burtu valstu kodus. Tāpēc visi nacionālie gTLD sastāv no diviem burtiem. Parasti nacionālā domēna reģistrācija ir sarežģītāka nekā vispārīgā domēna reģistrācija. Dažas valstis ļauj reģistrēt savus valsts domēnus tikai saviem pilsoņiem vai oficiālajiem iedzīvotājiem. Šādā gadījumā, reģistrējot domēnu, jums ir jānorāda sava fiziskā adrese, pases vai autovadītāja apliecības dati.

Kāpēc jums ir nepieciešami domēna vārdi

Tīmekļa vietnei. Bez domēna apmeklētājiem būs jāatceras IP adrese, lai nokļūtu uz resursu. Tāpēc jāizvēlas domēns, kas saglabāsies atmiņā, lai cilvēki to varētu ievadīt no atmiņas, pat neizveidojot grāmatzīmi.

Autostāvvietas. Domēna autostāvvieta ir tad, ja domēnā tiek ievietota lapa ar tekstu “vietne vēl tiek izstrādāta” vai līdzīgu tekstu. Šādas lapas sauc par stāvvietām. Kad vietne būs pabeigta, domēns joprojām būs jāreģistrē. Vislabāk to izdarīt agrāk, lai domēnu neaizņemtu citi.

E-pastam. Savā domēnā varat iestatīt e-pastu. Lai to izdarītu, ir jāiegādājas hostings un jākonfigurē e-pasta konts.

Par novirzēm. Pat ja neplānojat izveidot vietni, varat iegādāties domēnu un izveidot pāradresāciju uz savu lapu vietnē contact.com, classmates.com vai Instagram. Pēc tam ikviens, kas tīmekļa pārlūkprogrammā ievadīs domēna vārdu, tiks novirzīts uz jūsu lapu.

Biežāk uzdotie jautājumi (bieži uzdotie jautājumi)

Kāda ir atšķirība starp domēna vārdu un URL?

Domēna vārds ir cilvēka lasāma adrese, kas atbilst vietnes IP adresei, savukārt URL (Uniform Resource Locator) ir pilnīga tīmekļa adrese, kas norāda protokolu (piemēram, HTTP vai HTTPS) un konkrētu vietnes lapu vai resursu.

Vai es varu mainīt domēna vārdu pēc tā reģistrācijas?

Lai gan tehniski ir iespējams mainīt domēna nosaukumu, tas nav ieteicams, jo tas var ietekmēt zīmola veidošanu, SEO un lietotāju atpazīstamību. Parasti ir vienkāršāk reģistrēt jaunu domēnu un novirzīt datplūsmu no vecā domēna uz jauno.

Cik ilgā laikā ir jāreģistrē domēns?

Domēna reģistrācija parasti aizņem dažas minūtes, lai gan šis laiks var atšķirties atkarībā no domēna reģistratora un nepieciešamajiem papildu pakalpojumiem vai pārbaudes procesiem.

Vai man katru gadu ir jāatjauno domēns?

Jā, domēna vārdi ir periodiski jāatjauno, lai saglabātu īpašumtiesības un novērstu to termiņa izbeigšanos. Lielākā daļa domēnu ir jāatjauno katru gadu, lai gan daži reģistratori piedāvā vairāku gadu reģistrācijas iespējas.

Vai es varu iegādāties jau reģistrētu domēnu?

Jā, ir iespējams iegādāties jau reģistrētu domēnu, privāti vienojoties ar pašreizējo īpašnieku vai piedaloties domēna izsolē. Tomēr reģistrēta domēna iegāde var būt dārgāka nekā jauna domēna reģistrācija.

About the Author

Andrii Kostashchuk

Andrijam ir pieredze programmēšanā dažādās valodās dažādām platformām un sistēmām. Viņš vairāk nekā 8 gadus ir pavadījis interneta jomā, strādājot ar dažādām CMS, piemēram,: Opencart, Drupal, Joomla un, protams, ar populārāko satura pārvaldības sistēmu WordPress.

View All Articles